Alkohola lietošanas riska faktori jauniešu vecumposmā

Par vienu no galvenajām problēmām jauniešu vidū varētu nosaukt alkohola pieejamību un to lietošanu. Tā ir problēma, kuru aizvien vairāk cenšas aktualizēt speciālisti. Vecāki, kuri ir aizņemti darbā ārzemēs vai tepat Latvijā, saviem bērniem parasti atvēl lielus naudas līdzekļus, un viņi tos izmanto ne tiem labākajiem mērķiem – alkohola iegādei, cigarešu iegādei u.c. kaitīgām vielām, tādā veidā darot postu sev.

Ne tikai speciālisti, bet arī aizvien vairāk cilvēku no sabiedrības uztraucas par to, ka alkoholu lieto daudzi jaunieši, pat pusaudži. Jaunieši apgalvo, ka bez alkohola dažādas ballītes un pasēdēšanas ar draugiem nav iespējamas. Mūsdienu jaunatnes piedzeršanās biežums norāda uz bīstamu alkohola lietošanu.

Jaunieši bieži vien nepadomā par to, kādas sekas alkohols var radīt gan veselībai, gan savai un ģimenes reputācijai, gan arī finansiālajam stāvoklim, jo, piemēram, jaunietis nepārvaramas tieksmes dēļ pēc alkohola var aizņemties naudu gan no draugiem, gan no dažādiem īstermiņa kredītu aizdevējiem, kas var radīt nepatīkamas sekas.

Alkohola lietošanas riska faktori ir dažādi, ņemot vērā cilvēka vecumu, dzimumu, iedzimtību, svaru un citus raksturlielumus. Apreibinošos dzērienus lietojot arvien biežāk un aizvien lielākā daudzumā, alkoholu noārdošie enzīmi vairs nespēj lielo alkohola daudzumu organismā ātri un pilnīgi sašķelt, tāpēc izveidojas acetaldehīds palielinātā daudzumā. Acetaldehīds ir toksiska molekula, kuru organisms rada alkohola pārstrādes procesā (etilspirta oksidēšanās produkts). Nepārstrādātais alkohols un arī acetaldehīds līdz tā sašķelšanai plūst pa asinīm, saindējot organismu, tāpēc alkoholiķa organismā nav neviena tāda orgāna vai šūnas, kas neciestu no alkohola kaitīgās un acetaldehīda toksiskās iedarbības.

 Sešu līdz astoņu gadu vecumā nāvējoši dažos gadījumos var izrādīties no 60 g līdz 70 g degvīna, bet pusaudža vecumā – no 200 g līdz 300 g degvīna.

Piedzeršanās pusaudža gados tiek saistīta ar akūtiem alkohola lietošanas izraisītiem riskiem, piemēram, vardarbību, noziedzību, braukšanu dzērumā, seksuāli transmisīvajām slimībām (STS) utt.

Hroniski alkohola lietošanas riski (aknu ciroze, aknu taukainā hepatoze (aptaukošanās), garīga rakstura traucējumi u.c.) pārsvarā nav attiecināmi uz jaunieša un pusaudža vecumposmiem. Hroniski lietošanas riski šajā vecumposmā mēdz būt emocionāla rakstura traucējumi, kas apgrūtina mācīšanos un ģimenes attiecības.

Pārsvarā ir divi galvenie iemesli, kāpēc cilvēki sāk lietot alkoholu – lai pastiprinātu visas patīkamās sajūtas (prieku, laimi, jautrību) un lai samazinātu sliktās sajūtas un emocijas, nemieru un vainas apziņu, aizvainojumus un dusmas.

Ir svarīgi pieminēt to, ka cilvēks var kļūt atkarīgs no alkohola samērā īsā laika posmā, lietojot reibinošos dzērienus arvien biežāk un biežāk ne tikai piektdienas un sestdienas vakaros, bet arī svētdienā, tad pirmdienā, otrdienā, trešdienā, jo kāda gan ir atpūta bez alkohola? Cilvēkiem, nedaudz iedzerot, rodas brīvības sajūta. Tā ir iespējams labāk kontaktēties ar citiem cilvēkiem, un dzīve liekas daudz vieglāka. Alkohols sniedz iespēju aizmirsties no realitātes un ikdienas dzīves. Taču ir jāatceras, ka tā vari kļūt atkarīgs no alkohola.

Atkarību no alkohola visbiežāk apzīmē ar jēdzienu “alkoholisms”. Alkoholismu var apturēt, taču to izārstēt nevar – tā ir ļoti nopietna un smaga slimība. Cilvēks, kuram ir alkoholisms, dzer ilgstoši un, atkarībai palielinoties, vēlas dzert aizvien biežāk un biežāk.

Alkoholisms, tāpat kā jebkura cita atkarība, slikti ietekmē cilvēka veselību, personību, sociālo statusu un arī palielina mirstības risku.

Alkohola lietošanas riska faktori jauniešu vecumposmā

1 doma par “Alkohola lietošanas riska faktori jauniešu vecumposmā

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *