Alkohols un tā vēsture

Alkohols ir viegli gaistošs, bezkrāsains, reibinošs šķidrums, kurš atrodas jebkurā alkoholiskā dzērienā (vīnā, alū, degvīnā u.c.). Alkohola ķīmiskais nosaukums ir etanols, un pēc uzbūves tas pieder pie vienvērtīgajiem spirtiem.

Angļu dabas pētnieks, biologs, ģeogrāfs, kolekcionārs un arī dažādu grāmatu autors Čārlzs Roberts Darvins (angļu: Charles Robert Darwin) 19. gadsimtā rakstīja, ka cilvēku paradums lietot alkoholu nodara sabiedrībai lielāku ļaunumu nekā bads, stihiskās nelaimes, karš un mēris kopā. Tam viennozīmīgi var piekrist, jo cilvēka organismā nav nevienas šūnas vai orgāna, kas neciestu no alkohola kaitīgās ietekmes.

Pirms aptuveni desmit gadu tūkstošiem, kad cilvēki izgatavoja pirmo trauku un pirmo reizi nogaršoja norūgušu augļu sulu, viņi nespēja iedomāties, kādas sekas tam būs. Sākotnējās ciltīs alkoholisko dzērienu lietošana tika stingi kontrolēta un limitēta. Piemēram, dažās Brazīlijas indiāņu ciltīs bija atļauts dzert tikai vīriešiem. Sargam draudēja pat nāvessods, ja darba laikā viņš bija lietojis alkoholu.

Babilonijas valdnieka Hammurapi likumos bija paredzēti stingri sodi krodziniekiem, kuri pieļāva piedzērušo skandālus. Babilonieši jau savā laikā prata pagatavot 20 dažādas alus šķirnes.

  1. gadsimtā Itālijas provincē radās Salernas medicīnas skola, kas atzina vīnu par ārstniecības līdzekli. Virs dažādām ārstniecības iestādēm (hospitāļiem) bija novietots uzraksts: “Iedzer nedaudz vīna!” Studentiem tika mācīts, ka labs vīns vecāka gadagājuma cilvēkiem dod iespēju piedzīvot otro jaunību. Arābu ārsts Avicenna nosauca vīnu par gudra cilvēka labāko draugu. Ķirurgi un citi ārsti pat ieteica dzert nelielu devu vīnu jau nākamajā dienā pēc operācijas.

Aptuveni līdz 16. gadsimtam liela daļa sabiedrības pazina tikai vājos alkoholiskos dzērienus (dabiskos vīnus, alu un tā paveidus). Nedaudz vēlāk alkohols ieguva lielāku popularitāti un tas kļuva pieejams plašākiem sabiedrības slāņiem, to cilvēki sāka lietot ikdienā. Alkohola plašā pieejamība un popularitāte ir saglabājusies līdz pat mūsdienām.

Ir jāuzsver, ka alkohola lietošanas dēļ mūsdienās palielinās noziedzība, izjūk ģimenes (laulības), dzimst nepilnvērtīgi bērni, notiek ceļu satiksmes negadījumi, kuros iet bojā cilvēki u. tml.

Latvijā ir izveidojusies ļoti attīstīta alkoholisko dzērienu tirdzniecības reklāmas sistēma, kas veicina alkoholisko dzērienu iegādāšanos un lietošanu. Reklāmām ir liela ietekme cilvēka dzīvē.

Mūsdienās alkoholu var iegādāties ne tikai veikalos, bet arī citās vietās, piemēram, interneta vidē, dažādos tirdziņos u.c. Ir pat izveidotas speciālas mājaslapas, kurās var iegādāties tikai alkoholiskos dzērienus (stipros dzērienus, vīnus, dzirkstošos vīnus u.c.). Nevar nepieminēt arī to, ka Latvijā alkohols ir salīdzinoši lēts un to diezgan viegli var iegādāties pat pusaudži.

Mēs dzīvojam brīvā tirgus ekonomikas apstākļos, tāpēc cilvēks pats var izvēlēties, vai lietot alkoholu vai to nelietot, taču ir ļoti svarīgi, lai cilvēki izprastu alkohola un citu atkarības vielu dabu, to ietekmi uz cilvēka organismu un spētu izdarīt savu izvēli par labu atturībai.

Alkohola lietošanas riski ir dažādi, ņemot vērā lietotāja vecumu, dzimumu, svaru, veselību un citus bioloģiskus raksturlielumus. Nozīme ir arī lietojamā alkohola kvalitātei. Satraucošs ir fakts, ka alkoholu aizvien vairāk sāk lietot jaunieši, kas veicina vardarbību, seksuāli transmisīvās slimības (STS), braukšanu dzērumā, noziedzību utt. Latvijas statistikas dati liecina, ka līdz 14 gadiem jau 91% cilvēku (pusaudži, bērni) ir nogaršojuši alkoholu.

Reizēm cilvēks var kļūt atkarīgs pat ļoti īsā laika posmā, patērējot apreibinošos dzērienus arvien biežāk un arvien lielākā daudzumā.

Alkohols nekad nav kalpojis progresam un sabiedrības attīstībai, tāpēc iesakām labāk savu brīvo laiku pavadīt, iesaistoties dažādos aktīvās atpūtas piedāvājumos, nevis lietojot alkoholu kopā ar draugiem.

Alkohols un tā vēsture

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *